”Cūkas paradīzē” ir satīrisks, politisks, literārs un smieklīgs romāns. Ar apakšvirsrakstu ”visabsurdākais stāsts” tas ir arī izteiksmes brīvības vingrinājums un reliģijas, proti, amerikāņu evaņģēlisma, kritika politikā. Kopumā ”Cūkas paradīzē” ir aizraujošs, jautrs romāns ikvienam dzīvam, elpojošam, normālam cilvēkam.
Kad kādā Izraēlas lauku saimniecībā Blaise dzemdē Līzi, ”sarkano teļu”, ļaužu masas pulcējas, lai kļūtu par lieciniekiem brīnumam, kas iezīmēs Mesijas atgriešanos jeb viņa atnākšanu, un līdz ar to arī pasaules galu. Kad apsolītais gals beidzas, sarkanais teļš ir bojāts un vairs nav cienīgs asinsizliešanas upurēšanai, ticīgie visā pasaulē ir sarūgtināti. Taču līdz tam divi evaņģēliskie kalpotāji kā kādas Amerikas megazkristiešu draudzes pārstāvji kļūst par lieciniekiem šiem notikumiem. Tikmēr pāvests Benevolents piedod ebrejiem absolūciju, dzied karaoke kopā ar rabīnu Ratcingeru, un Berkšīras kuilis un Mesija Boriss tiek pasniegts pēdējā vakarēdienā. Protestantu garīdznieki rīko Ziemassvētku vecīša izrādi, un īsi pirms dzīvnieki uzkāpj uz kuģa, kas dodas uz Ameriku, mūlis Mels kļūst par Pāvestu Lielisko, krāšņi tērpies baltā linu kazačā, krūšu krustā un pāvesta sarkanās ādas čībiņās. Nonākuši Amerikā, dzīvnieki tiek nogādāti pāri visai valstij uz Vičitu, Kanzasas štatā, lai laikus piedalītos pasijas lugas parādē. Kad tie ierodas galamērķī, kristīgā fermā, septiņi televizoru monitori, kuros 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā tiek atskaņoti baznīcas sprediķi, tiek pretstatīti ainām no kūts – īsta cirka. Pēc brīža, vairs nespēdami izturēt, viņi izdzen Meli no klēts, un Stenlijs, Manlijs Stenlijs, melnais beļģu ērzelis no leģendas (mirk, mirk), uz klusuma brīdi izsit TV monitorus, dodot mieru, kaut uz mirkli, iespēju.